Ko var iesākt ar lērumu ķirbju

Ķirbju un ābolu pankūkas

400 g ķirbju, 400 g ābolu (vēlams – antonovkas), 1 glāze miltu, 2 olas, kefīrs pēc vajadzības, sāls, cukurs, naža gals sodas, naža gals citronskābes, taukvielas cepšanai.

Šajā receptē galvenais ir nesataisīt mīklu pārāk biezu. Plānās pankūkas es protu cept gluži labi, bet šitādi plāceņveidīgi brīnumi ir izaicinājums. Ķirbja garša labi iet kopā ar āboliem, bet šis nebūs ēdiens «kā iemānīt ķirbi tiem, kam ķirbijs negaršo».

Ķirbis ar tomātiem

400g ķirbis (sagriezts kubiņos)
1 sīpols (sasmalcināts, liels)
tomāti bundžā
4 ķiplokdaiviņas (sasmalcinātas)
1 tjk koriandra sēklu
1 tjk kumīna sēklu
1 tjk čili pūdera
1/2 tjk turmeriks (powder)
1/2 citrona sulas
1/2 tjk fenugreek sēklas
1/2 tsp sinepju sēklas
2 čili pākstis
1 tjk sāls

No linkā atrodamās receptes izsviedu ārā visu, kā man nebija vai nebija dabonams tuvējā Rimi un strīpoju arī dažas procedūras. Sanāca garšīgi, ēdām ar sarkanajām lēcām. Galvenais, ka lielais ķirbis lēnām pazūd nevis pūst!

Uz pannas uzsilda eļļu. Eļļā apcep garšvielas (vispirms visas cietās, kad tās sāk sprakšķēt, pieliek kumīnu, apcep līdz tas apbrūnējis bet vēl nav piededzis). Tad liek klāt sīpolus, cep uz vidējas liesmas lidz tie zeltaini. Tad liek klāt ķiplokus, tomātus no bundžas ar visu sulu, ķirbi, sāli, visas pūderveidīgās garšvielas un visu pārējo, ko es aizmirsu pieminēt, liek vāku virsū un mazas uguns sautē kamēr ķirbis kārtīgi mīksts. Pašās beigās pāris minutes pacepina bez vāka.

Asie zirņi

Jāpieraksta, lai atcerētos līdz nākamajai reizei. Izmēģināšana uz katra paša atbildību.
Visas lasītās receptes no kurām samiksēta kopā šī diemžēl atmiņā atsaukt nevaru.

Sezameļļā mazliet apcep kumīna un fenheļa sēklas, pievieno sagrieztus sīpolus (1 lielu vai 2 mazākus) un smalki sagrieztas divas ķiploka daiviņas. Apcep zeltainus. Pievieno smalki sagrieztu vienu maziņu zaļo čili piparu, kurkumu un mazu drusciņu sāls, pacep vēl mazliet. Tad visam pievieno apmēram trīs ēdamkarotes tamarinda koncentrātu, bundžiņu tomātu savā sulā un pavāra mazliet. Pievieno labi izmērcētus un mazliet pavārītus zirņus (aunazirņus, turku zirņus, chickpeas), visu labi pasautē kādas minūtes desmit. Var ēst tāpat vai kopā ar rīsiem.

Garšoja labi, bet nākamreiz jāpamēģina pielikt nedaudz ingvera un zirņi jāpavāra mazliet ilgāk.

Rabarberu ķīselis

UPD. Rabarberu ķīselis taisīts nu jau dažas reizes, un to par labu atzinusi pat mamma. Tātad varu uzskatīt, ka to māku!
—————
Receptes ir daudz un dažādas. Pat tik vienkāršai lietai kā rabarberu ķīselis, kopīgais vien ūdens, cukurs un rabarberi. Tāpēc jāpieraksta, kādās proporcijās īsti viss tika ņemts, lai nākamreiz atcerētos. Šīs ir virtuves eksperimenta piezīmes, ja meklē kārtīgu pārbaudītu recepti, šī nav īstā vieta.

Rabarberi: 365 g jeb visi, kas tika salasīti dārzā.
Cukurs: 120 g
Cukura un rabarberu attiecība ~1:3, bet tas atkarīgs no rabarberu skābuma pakāpes
Ūdens: 0,7 l
Kanēļa standziņa
3 krustnagliņas
sauja rozīņu

Cukuru visu uzber uz nomizotiem rabarberiem, atstāj (mamma teica, ka cukurs labāk izvelk no rabarberiem sulu un sanāk garšīgāk). Visā ūdenī vāra rabarberu miziņas (liek aukstā). Kad uzvārās, miziņas nokāš un uzmet, ūdenī liek rabarberus ar cukuru un kanēļa standziņu, un rozīnes, un 2 krustnagliņas. Vāra, kamēr mīksti rabarberi.

Kad atdzisīs, redzēs, kas būs sanācis bez cietes. Bez cietes, jo man mājās šobrīd tādas nav un veikals ir tāāāālu.

UPD. Sanāca dikti garšīgi, varbūt mazliet par saldu. Kāda karote kartupeļu cietes tumīgumam neskādētu, iepirkumu sarakstā ciete jau ierakstīta.

Krustnagliņas labāk pacensties izķeksēt no katla jau, dikti nepatīkami, ja uzkož.
.