Skip to content

Svētceļojums: 2009. gada jūlijs

Maijs 15, 2010

‘Vēlme pabraukāt dažas dienas ar riteni pa Latviju man bija sen. Jau pirms dažiem gadiem tika pētītas gan Daugavas loku, gan Alūksnes apkārtnes kartes. Taču vienmēr kaut kā nesanāca — tad laika nebija, tad bija jāgatavojas kādām sacensībām un tad taču nevar atļauties tādas izvirtības kā vairāku dienu salīdzinoši lēna mīšanās, tad kompanjonu nebija, tad laiks vienkārši draņķīgs… Taču šogad beidzot sanāca.Kāpēc svētceļojums? Tāpēc, ka vienatnē. Bija daudz laika izprātoties krustu šķērsu. Manuprāt, svētceļojums tieši tāpēc ir svētceļojums, ka ceļotājs tā laikā veic garīgu ceļojumu, un došanās uz kādu noteiktu vietu ir tikai atbilstoša vide un palīdz nonākt zināmā mērā meditatīvā stāvoklī. Šo dažu dienu laikā lieku reizi arī pārliecinājos, ka man vienai pašai ar sevi it nemaz nav garlaicīgi.\r\n

Gatavošanās

Ceļojuma maršruts tika izvēlēts no Liepājas uz ziemeļiem. Šādā ceļā devos pirmoreiz, tādēļ uzstādīju sev minimālo programmu tikt līdz Ventspilj, kas ir nieka 110 kilometru attālumā. Laika ierobežojums man šim braucienam bija vairāk kā nedēļa, tādēļ varēju vizināties pa Kurzemi krustu šķērsu. Līdzbraucēju arī nebija, līdz ar to jārēķinās tikai ar saviem spēkiem un laika ierobežojumiem.

Izdevās sarunāt naktsmājas Liepājā, tādēļ mierīgi braucu ar vakara vilcienu. Vispār pasažieru vilcieni uz Liepāju un Ventspili būtu velotūristiem makten ērti — ir taču daudz foršāk piekarināt riteni pie sienas, kur tas nevienam netraucē, nekā ietūcīt autobusa bagāžniekā —, tikai tie kursē uz Rīgu agri no rīta un prom no Rīgas pievakarē, līdz ar to pa nakti jāpaliek tiešā pilsētas tuvumā vai arī jārullē pa nakti.

Vilcienā apmainījos ar telefona numuriem ar cilvēku, kurš tāpat kā es dodas ar riteni Ventspils virzienā, startējot no Liepājas rīt no rīta. Norunājam pievakarē sazvanīties, naktsbiedrs būtu gluži jauka opcija.

Liepāja — Jūrkalne(?)

Otrā rītā izbraukšana drusku jāatliek spēcīgas lietusgāzes dēļ, un nākas pārliecināties, ka mans somas uzsiešanas skillis ir gaužām sūdīgs. Nekas. Gan jau. Ripinos uz ziemeļiem, drusku nesaprotos Karostā, kurp jābrauc, bet lūk — piebraucu pie visai dīvaina veidojuma. Ā! Tas jau tas pats Liepājas ziemeļu forts! Man nav plāna ar grafiku un apskates objektiem, bet šitādu te laist garām nevar. Iestumju riteni krūmos un nomānu no stūres lampiņu. Īstā naktij domātā, kā jau visas lietas, kas līdz vakaram nebūs nepieciešamas, iepakota krietni dziļi, un jaukt ārā savu konstrukciju nevēlos. Izbradāju pazemi un minos tālāk. Asfalts beidzas, grantene, tad īpaši grūti izbraucams smilšains meža ceļš un lūk arī zīme uz Akmensraga bāku. Tajā fiksi uzskrienu un noskrienu, veiksmīgi izvairoties no lata samaksāšanas. Skaisti.

Tālāk atkal mēģinu pabraukt pa pludmali, bet vējš pūš no jūras un sēžot uz riteņa nevis stumjot to ir iespējams pārvietoties tikai gar pašu pašu ūdens malu. Uz priekšu iet gluži veikli, bet ik pa laikam kāds īpaši liels vilnis nošļaksta kreiso kāju līdz ceļgalam. Apmēram pēc puskilometra smilšu kārtiņa uz manas kājas izskatās ļoti pārliecinoša — viss, pietiks. Kā arguments uzrodas arī kāpnītes, kas ved kāpā. Ja tur ir kāpnītes, tad tur ir vai nu piknika vieta vai kempings vai māja, un ja tur viens no šiem trim objektiem, tad līdz tam var aizbraukt ar mašīnu.

Slinkais maksā divreiz — kā es nomocījos stiepjot to riteni augšā! Un tur bija tikai kādi desmit pakāpieni! Soma uz bagāžnieka it nemaz neatvieglo tā nešanu augšup.

Mistiskais objekts ir piknika vieta. Un vai es teicu, ka līdz tam noteikti var piebraukt ar mašīnu? Ar džipu varbūt, bet es pa to smilšaino stigu pabraukt nevaru. Pēc kilometriem diviem par laimi uzrodas pieklājīgi braucams ceļš.

Tūlīt jau arī klāt Pāvilosta. Piebraucu pie upes un man nav ne jausmas, uz kuru pusi ir tilts😀 Pāvilostā noēdu saldējumu, noskaidroju, ka šonakt būs jānakšņo vienai un braucu tālāk.

Tālāk starp liedagu un šoseju neviena ceļa nav un norullēju kilometrus divdesmit pa šoseju, ap pusdeviņiem griežu mežā iekšā uz nakšņošanu. Apzinīgi no liedaga atnesu kārtīgu maisu ar smiltīm ugunskura nodzēšanai, sagādāju malku, sameistaroju savu plēves nojumīti, viltīgi tajā iesaistot riteni un silta tēja uz mani iedarbojas kā miega zāles, i nemaz putru nevajag.

Jūrkalne(?) — Jaunupe

Otrā rītā ilgi nočammājos un ceļā dodos tikai ap deviņiem. Un jau pēc puskilometra saprotu, ka vakardienas mēģinājums braukt gar jūru bija LIELA kļūda. Nākas krietnu laiciņu veltīt mēģinājumiem atbrīvot riteni no smiltīm. Un ķēdes eļļa arī nav līdzi paņēmusies — mani var dzirdēt pa gabalu.

Kā nekā aizkļūstu līdz Užavai, apskatu Užavas bāku un mēģinu pa kaut kādiem meža ceļiem braukt, jo pa šoseju tomēr nav liela prieka un pa pludmali nav iespējams. Tie laikam bija paši lēnākie kilometri visā brauciena laikā. Malos pa riņķi vien, stūmos pa smiltīm, iebraucu māju pagalmā, secināju ka ceļš beidzas un aiz slinkuma braukt atpakaļ stūmu riteni pa taisno caur mežu, vietām pat to nesot. Jā, kartes man nebija — nu priekš kam man karti, ja es visu laiku braukšu pa pludmali, man taču pietiks ar izprintētu Liepāju un Ventspili, lai nesamaldītos.

No Užavas līdz Cirpstenei braucu bezmaz vai pusdienu. Venstpilī tiku pie siltas soļankas un satikos ar pirmīt vilcienā satikto vientuļo ceļotāju un pa šoseju aizbraucām līdz Jaunupei, kur kāpās pārnakšņojām — viņa teltī, un es savā plēves nojumē.

Tagad es varu pastāstīt, kāpēc plēves nojume nav laba doma. Pirmkārt, teltī ir siltāk. Otrkārt, plēvē kož odi. Treškārt, ja stipri lītu, es būtu peļķē pilnīgi slapja. Odi šonakt ir lielākā problēma no trim iepriekšminētajām, piedevām pa nakti pamanos noslīdēt un man salīst no plēves izbāztās kājas. Un ja tomēr grib gulēt bez telts, tad jāsameistaro kāds odu aizturētājs.

Jaunupe — Kolka

Trešajā dienā turpinām ceļu kopā, un no ripināšanās viedokļa tā bija visforšākā diena. Lēnītēm braucām pa visādiem foršiem meža ceļiem starp šoseju un jūru, ēdām ogas, bieži pūtāmies un tā līdz Sīkragam, tur ieraudzījām zīmi veloceliņš.

Ja kādreiz sadomājat pabraukāties pa to galu, atcerieties: Mazirbes apkaimē veloceliņš var nenozīmēt veloceliņu. Šis konkrētais bija sasodīti sakņaina stiga. Rezultātā sešus kilometrus līdz Mazirbei braucu stundu, ieskaitot kameras maiņu. Uz stigas arī šķīros no ceļabiedrenes, kura palika ēst meža zemenes.

Mazirbē mani sagaidīja, pabaroja, pacienāja ar ķēdes eļļu un līdz Kolkai braucu pa pludmali. Jā, kaut ko tādu es gaidīju, kad plānoju visu ceļu veikt tieši gar jūru. Mierīga jūra, plata mitro smilšu josla, laid kā pa šoseju.

Kolkā pārnakšņoju pie draugiem biologiem bāzē, un dažādu iemeslu dēļ nolēmu ceļu ar divriteni neturpināt un Rīgā atgriezos ar autobusu.

Kopumā bija baigi forši, un man nepavisam nebija garlaicīgi. Nākamreiz noteikti ir jāņem līdz ķēdes eļļa un karte, un varbūt pat veloplanšete jāuzliek, jāatceras par odu indi, un lai cik man ļoti garšotu žāvēta gaļiņa, ieplānot pārtikt no tās trīs dienas ir neprāts, un vajag telti, un labāk nebrauciet kopā ar mani ar riteni, jo es vienmēr pamanos iebraukt tur, kur pabraukt nevar, un es braucu lēni, un ēdu daudz ogu. Un patiesībā man pat laikam labāk patīk baukt vienai, nu esmu es vientuļais vilks. Citi mani tikai apgrūtinātu.

P.S. Un es zinu, ka mani vecāki šito nelasīs, bet vispār es viņiem visu laiku stāstīju, ka braucu divatā ar draudzeni, tā ka neizpļāpājieties lūdzu netīšām.

2 komentāri
  1. resns turks permalink

    ok, man paliek kauns, ka mēs toreiz vasarā četrās dienas no rojas līdz venstspilij braucām, kamēr tu trijās tādu gabalu pieveici😀

  2. Ieva permalink

    xD
    Ja labi grib, var arī to gabalu vienā dienā nobraukt, nu tā mierīgi kādās divās, ja nesāk izpildīties ar ogu ēšanu pusdienas garumā un “wīīīīīī, stumt riteni pa smilšainiem ceļiem un pat vispār bez ceļiem taču ir tik forši!”

    BTW, es šovasar atkal kaut kur braukšu. Kaut kur. ^_______^

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s