Skip to content

Valmieras pusīte

Septembris 20, 2010

Steigšus jāuzstāda kāds jauns The Mērķis (izveseļoties nav The Mērķis), jo mans pirmais pusmaratons pievārēts.

Kā gadījās, kā ne, no mana treniņplāna traumas un karstā vasaras neatstāja neko tādu, kas būtu vārda treniņi cienīgs, uz Valmieru braucu tāpēc, ka nauda samaksāta, un pirms starta biju sev atļāvusi izstāties. Taču pretsāpju tabletēs ir spēks, un kā gadījās, kā ne sanāca noskriet visu.

Starts bija lidojošais, un tās dažas minūtes nestāvēt gāzienā bija to vērts. Pilnībā pietika ar to ūdens daudzumu, kas uzgāzās virsū trasē. Iesāku ļoti lēnām un prātīgi, visi man skrēja garām. Pirmais aplis bija viens pūtiens, kāja sāpēja, bet ignorējamā līmenī. Otrajā aplī savukārt ar apdzīšanu nodarbojos es nevis citi, un, kaut arī ap sešpadsmito kilometru kājas jau likās kā bluķi, celis par sevi atgādināja aizvien niknāk, bet vienalga otro apli sanāca noskriet krietni ātrāk par pirmo.

Finišā skrēju, skrēju, likās ka ātrāk nevaru, bet, izdzirdot aizmugurē kādu auļojam, atklājās, ka rezervē ir vēlviens “robs” un auļotājs netika palaists garām. Rezultāts priekš manis pavisam labs, stunda un piecdesmit trīs. Nopietnam skrējējam gan tas tāds treniņš vien būtu.

Šodien, sadzīvojot ar muskuļu un ceļa sāpēm, man nav skaidrs, kā es vispār varēju noskriet un kā es varēju noskriet ar ātrumu, kas par vairāk kā minūti uz kilometru pārsniedz manu garo treniņu tempu. Ja jau pēc šitādas netrenēšanās varēju vispār noskriet, nebūtu slikti pamēģināt nākamgad “pa īstam”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s