Skip to content

cimdus mēra trolejbusos

Novembris 29, 2010

Pēdējā laikā esmu apsēsta ar adīšanu. Iespējams, tas tāpēc, ka ārā ir auksts un man ir nepieciešams gala produkts, iespējams, tāpēc, ka ārā ir auksts un tad vilnas pavedienu laist caur pirkstiem ir īpaši patīkami.

Mani lielrakstu cimdi būs (daļēji jau ir) no pasmalkas 100% vlnas, adīti ar 2 mm adatām. Kaut kā šos cimdus adot ļoti jūtās atšķirības starp dažādu firmu dzijām. Limbažu tīnes oranždzeltenā trāpījusies pacieta, un, kā jau ar Limbažu dzijām mēdz gadīties, brīžiem tieva tieviņa. Igauņu Aade Long dzeltenā ir dzija kā jau dzija. Vienmērīgi savērpta, patīkama mīksta. Klippan Saules oranžā ir kaut kas neiedomājams nevis aitu vilnas dzija. Mohēras mīkstumā, varbūt tieši oranžās šķeteres satīšana kamolos piešķīla šito adīšanas trakumu. Droši vien tāds mīksts pavediens ātri arī izdiltu, bet negrasos jau ar tiem cimdiem sniegu šķūrēt, tie būs ko uzvilkt rokās ikdienas pilsētnieka gaitās. Zaļpelēkā arī ir Saules dzija, un nav tik traki mīksta, bet krietni mīkstāka par oranždzelteno ir. Saules dzijas kļuvušas par maniem favorītiem, turklāt, ja nepaslinko aiziet līdz fabrikas veikalam, kas manās ikdienas gaitās ir līkums patīkamas pastaigas garumā, tad par 100 g šķeteri jāmaksā Ls 0,90. Salīdzinājumam, Limbažu dzija lētākais, ko esmu pirkusi, ir pa Ls 1,20.

Žēl tikai, ka zeķēm lāgā neder, pārāk ātri izdilst, darba žēl. Zeķes jāada no «zeķu dzijas», kur 25% poliamīds klāt, tikai tāda īsti forša vienkrāsaina zeķu dzija nav trāpījusies. Latvijā tik iecienītās krāsainās necienu es: tas ir kā kopējā piparkūku garšviela. Visām adītājām zeķes ir vienādas. Turklāt, nedomājot, kādā krāsā būs nākamā svītriņa, būtu ļoti garlaicīgi adīt.

Reku mani topošie cimdi. Jāatrāda, lai tie noteikti tiktu pabeigti (es esmu iesāktu adījumu karaliene). Nesitiet par bildes kvalitāti, man nav ne jausmas, kur atrodas zibspuldzes baterijas.

cimdu_bilde

Raksts ir pašas domāts, no tiem īpašajiem, kuriem patiesībā nav raksta krāsa un pamatkrāsas. Patiesībā jau vienkārši, savijušās sešpadsmitstaru Saulītes ar Dieva krustu vidū, gar malu Laimas skujiņa (es zinu, ka tā nav ideāla, pie piektās ārdīšanas reizes sakodu zobus un pateicu sev, ka man vajadzīgi neideāli cimdi šoziem nevis ideāli cimdi pēc bezgalīga laika) un zalkši. Būtībā krāšņākais raksts, kādu uz cimda aršādu valdziņu skaita var izadīt.

From → rokdarbi

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s