Skip to content

Puspasaule cepas par parakstu vākšanu, pacepšos es ar

Maijs 13, 2011

Nebiju domājusi izklāstīt savus motīvus parakstīties publiski tomēr apkārtesošais šums neargumentētie bļāvieni gan vienas gan otras puses nometnē mani pamudināja to darīt. Kā arī gaužām savtīgs iemesls pārbaudīt pašas argumentāciju, jo šādos gadījumos pieauguša saprātīga cilvēka pienākums ir neizdarīt savu izvēli uz labu laimi. Sauciet mani par nepareizo nacionālistu un sabiedrības šķeltnieku, ja gribat.

Par ko īsti var parakstīties?

Pirmām kārtām dodamies uz Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapu cvk.lv un lasām, par ko īsti parakstu vākšana tiek rīkota:

Likumprojekts paredz grozīt Satversmes 112.pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka „valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā”, kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka „ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā”.

Acīmredzot, lai izprastu potenciālās izmaiņas jālasa arī Satversme:

Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.

Pirmā reakcija — eu, bet tas taču ir tikai normāli. Jaunie noteikumi neaizliedz kā īpašu pretimnākšanu atļaut ķiniešu bērniem daļu mācību priekšmetu mācīties ķīniski, ja vien viņi gana labi apgūst valsts valodu. Pēc tagadējās situācijas sanāk, ka viens bērns varētu pieprasīt izglītību suahili valodā ekskluzīvi sev.

Kāpēc es parakstīšos

Nepiesaucot tādus skaļus vārdus kā «integrēta sabiedrība» un «etniskā segregācija» (no kuriem man nav tas gods daudz ko saprast) īsi uzskaitīšu savus iemeslus, kādēļ man šķiet, ka visiem būtu jāmācās pamatā valsts valodā neatkarīgi no savas dzimtās valodas. Labi, patiesībā man ir viens vienīgs iemesls:

  • lai Latvijā turpinātu skanēt latviešu valoda ikdienā.

No kā arī izriet arī nepieciešamība tikt vaļā no padomju laiku mantojuma daudzskaitlīgu krievu skolu veidolā:

  1. pēc krievvalodīgas skolas absolvēšanas studenti nezina terminus latviešu valodā
  2. kas būtiski bremzē grupas kopīgo darbu pirmajā un pat vēl otrajā kursā, gadās, ka uz studenta jautājumu krieviski pasniedzējs atbild tāpat (jo abiem tā ērtāk), rezultātā cieš krieviski nesaprotošais students, kuru arī varbūt interesē gan jautājums gan atbilde.

  3. krievu skolās «viņi» vārās savā sulā, mēs savā, kas rada iespēju pastāvēt divām paralēlajām pasaulēm, kas savā starpā komunicē epizodiski

Patiesībā mums visiem no dzimšanas runāt angļu (zinātnes lingua franca) vai krievu (mūsu lielā kaimiņa) valodā būtu daudz izdevīgāk; mazskaitlīgai tautai pašiem sava valoda, ko nerunā nekur citur pasaulē ir ārkārtīga greznība. Bet tā nu ir sagadījies, ka es esmu piedzimusi latviešu ģimenē, un man pavisam savtīgi gribās, lai tādi latvieši vēl kādu laiciņu turpinātu būt un lai vēl kādu laiciņu pasaulē būtu vieta, kur skanētu latviešu valoda.

Un vēl fui pēdējos 20 gadus pie varas esošajiem

Jo MANUPRĀT (ar lielu uzsvaru uz manuprāt, ja kāds nepamanīja) šī parakstu vākšana un potenciālais referendums nav pareizi, par šādām lietām nevajadzētu rīkot referendumu. Taču esošā divkopienu situācija pēdējā laikā sākt «berzt kājas» aizvien jūtamāk, un man tā pavisam naivi un ideālistiski gribētos nākamajai paaudzei atstāt mantojumā ne tik sašķeltu sabiedrību (un nē, variants «vienojošā valoda krievu» nav apspriežams).

From → Uncategorized

Komentēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s