Skip to content

Asie zirņi

Jāpieraksta, lai atcerētos līdz nākamajai reizei. Izmēģināšana uz katra paša atbildību.
Visas lasītās receptes no kurām samiksēta kopā šī diemžēl atmiņā atsaukt nevaru.

Sezameļļā mazliet apcep kumīna un fenheļa sēklas, pievieno sagrieztus sīpolus (1 lielu vai 2 mazākus) un smalki sagrieztas divas ķiploka daiviņas. Apcep zeltainus. Pievieno smalki sagrieztu vienu maziņu zaļo čili piparu, kurkumu un mazu drusciņu sāls, pacep vēl mazliet. Tad visam pievieno apmēram trīs ēdamkarotes tamarinda koncentrātu, bundžiņu tomātu savā sulā un pavāra mazliet. Pievieno labi izmērcētus un mazliet pavārītus zirņus (aunazirņus, turku zirņus, chickpeas), visu labi pasautē kādas minūtes desmit. Var ēst tāpat vai kopā ar rīsiem.

Garšoja labi, bet nākamreiz jāpamēģina pielikt nedaudz ingvera un zirņi jāpavāra mazliet ilgāk.

Rabarberu ķīselis

UPD. Rabarberu ķīselis taisīts nu jau dažas reizes, un to par labu atzinusi pat mamma. Tātad varu uzskatīt, ka to māku!
—————
Receptes ir daudz un dažādas. Pat tik vienkāršai lietai kā rabarberu ķīselis, kopīgais vien ūdens, cukurs un rabarberi. Tāpēc jāpieraksta, kādās proporcijās īsti viss tika ņemts, lai nākamreiz atcerētos. Šīs ir virtuves eksperimenta piezīmes, ja meklē kārtīgu pārbaudītu recepti, šī nav īstā vieta.

Rabarberi: 365 g jeb visi, kas tika salasīti dārzā.
Cukurs: 120 g
Cukura un rabarberu attiecība ~1:3, bet tas atkarīgs no rabarberu skābuma pakāpes
Ūdens: 0,7 l
Kanēļa standziņa
3 krustnagliņas
sauja rozīņu

Cukuru visu uzber uz nomizotiem rabarberiem, atstāj (mamma teica, ka cukurs labāk izvelk no rabarberiem sulu un sanāk garšīgāk). Visā ūdenī vāra rabarberu miziņas (liek aukstā). Kad uzvārās, miziņas nokāš un uzmet, ūdenī liek rabarberus ar cukuru un kanēļa standziņu, un rozīnes, un 2 krustnagliņas. Vāra, kamēr mīksti rabarberi.

Kad atdzisīs, redzēs, kas būs sanācis bez cietes. Bez cietes, jo man mājās šobrīd tādas nav un veikals ir tāāāālu.

UPD. Sanāca dikti garšīgi, varbūt mazliet par saldu. Kāda karote kartupeļu cietes tumīgumam neskādētu, iepirkumu sarakstā ciete jau ierakstīta.

Krustnagliņas labāk pacensties izķeksēt no katla jau, dikti nepatīkami, ja uzkož.
.

Versiju kontrole dumiķīšiem: pirmā daļa

Disklaimers

Programmētāji var mierīgi nelasīt un nesmieties. Ja lasāt un pamanāt kādu būtisku kļūdu, laipni lūgti norādīt komentāros, izlabošu ar atsauci uz komentāru.

Neliela parunāšana par tēmu, drīkst izlaist

Tātad, kādu dienu, rakājoties dienišķajos bekupos un mēģinot atcerēties, kad īsti es nospriedu, ka šis raksts man kursa darbam nebūs vajadzīgs, un izdzēsu to no provizoriskā literatūras saraksta, nospriedu, ka man vajag versiju kontroli. Gandrīz katrs mans darbs sastāv no vismaz diviem teksta failiem, un nav svarīgi, ka tie ir .tex nevis .php.

Atdūros pret milzīgiem džungļiem, pirmkārt, izvēle starp dažādām sasitēmām, pēc tam saprast, kā to lietot. Izvēlējos git, atzīšos godīgi, daļēji uz dullo. Radās iespaids, ka manām vajadzībām tas būs visērtāk lietojams, proti, es strādāšu tikai uz sava datora un tikai es viena, un man nevajag, lai visi faili glabātos nez kur uz servera.

Otrām kārtām vajadzēja saprast, ko ar uzinstalēto programmu iesākt. Un ko darīt brīžos, kad nolemju, ka šīs trīs rindkopas man nevajadzēs un mierīgi varu tās dzēst ārā un kā pēc nedēļas dabūt tās atpakaļ nepatērējot milzīgi daudz laika (jā, es patērēju milzīgi daudz laika domājot, kā nepatērēt milzīgi daudz laika, cerams atmaksāsies).

Aprakstu par Git, protams, ir milzīgi daudz. Atrast tādu, kas der man, ir pagrūti (man iepatikās GitMagic, starp citu, bet tā ir pagara lasāmviela). Tātad, pārejam pie nākamās sadaļas:
Lasīt tālāk…